kaitnieks
Lietojuma biežums :
kaitnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jurisprudence
Locīšana
kaitniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
PiemēriAndropovs ķer un soda kaitniekus, tak vismaz nost nešauj.
Saistītās nozīmes
2.Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi.
PiemēriŠķiet, retais nezina, kā izskatās kailgliemeži, taču ne visi zina, kā ar šiem dārza kaitniekiem cīnīties.
Saistītās nozīmes
3.Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
PiemēriVēl viens padomju laikā celto ēku slēptais kaitnieks ir azbesta materiāls, kas izmantots, piemēram, centrālās apkures iekārtu siltināšanai – cauruļu posmu izolēšanai.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit