Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No dažādiem latviešu kalendāru tipiem ( piezīmju kalendāri, dienu noplēšamie, galda pārliekamie, mēneša pārliekamie kalendāri, tabulkalendāri u. c.) ir analizēti tikai grāmatu kalendāri – turpinājumizdevumu veids, kuru saturā ir pamatziņas – kalendāriji un pielikumi – populārzinātniska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- Grāmatu kalendāriem raksturīgais saturs sastāv no sekojošiem elementiem: 1) kalendārijs – gada mēneši un nedēļas dienas ar baznīcas svētkiem un vārda dienu reģistrējumiem, kā arī saules un mēness fāzes, zodiaks, laika prognoze; 2) pamatziņas – vispārīgā daļa ( uzziņas, padomi, tirgus ziņas, kuru saturu nosaka ekonomiskā situācija, ģeopolitiskais stāvoklis u. tml.); 3) pielikumi – populārzinātniska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- Kalendārijs ieņēma vienu, pirmo, drukas loksni, tai sekoja I. 5 un II.
- Viss pārējais ir mans darbs, izņemot vēl kalendāriju un sludinājumus, kur pūlējušies man nepazīstami līdzstrādnieki.
- Abiem izdotiem « Virpuļiem» bija pievienoti kalendāriji ar vispārējām kalendāru ziņām, un viņi tā arī saucās par « Virpuļa» kalendāriem.
