kalibrēt
Lietojuma biežums :
kalibrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: tehnika
Locīšana
1.Mērīt (kā) lielumu, pārbaudīt (kā) formu.
1.1.Veidot, arī pārbaudīt (mērinstrumenta, aparāta) iedalījuma skalu.
2.Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu.
Stabili vārdu savienojumiKalibrētais tērauds.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri