kancelejisks
Lietojuma biežums :
kancelejisks īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kancelejisks | kancelejiski |
| Ģen. | kancelejiska | kancelejisku |
| Dat. | kancelejiskam | kancelejiskiem |
| Akuz. | kancelejisku | kancelejiskus |
| Lok. | kancelejiskā | kancelejiskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kancelejiska | kancelejiskas |
| kancelejiskas | kancelejisku |
| kancelejiskai | kancelejiskām |
| kancelejisku | kancelejiskas |
| kancelejiskā | kancelejiskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kancelejiskais | kancelejiskie |
| Ģen. | kancelejiskā | kancelejisko |
| Dat. | kancelejiskajam | kancelejiskajiem |
| Akuz. | kancelejisko | kancelejiskos |
| Lok. | kancelejiskajā | kancelejiskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kancelejiskā | kancelejiskās |
| kancelejiskās | kancelejisko |
| kancelejiskajai | kancelejiskajām |
| kancelejisko | kancelejiskās |
| kancelejiskajā | kancelejiskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
kancelejiski apstākļa vārds
Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu valoda ir kļuvusi kancelejiska un birokrātiska.
- Nav vietas nekādiem birokrātiskiem, kancelejiskiem paziņojumiem vai " ūdenim", kurā pazustu galvenā doma.
- izvairies no kancelejiskas izteiksmes ( " veikt darbu" vietā rakstiet " strādāt", " sniegt atbalstu" – " atbalstīt", " palīdzēt" utt.)
- Kails protokols, kancelejiski attēli, ne fotogrāfa — mākslinieka, bet aša knipsētāja uzņēmumi, izrādās, saturēja tādus “ signālus”, kas bija nacisma sistēmas visbaigākais atmaskojošais akts.
- Paiders varbūt nekad nav vēlējies zināt, ka pasaulē eksistē cilvēki, kuriem nav vienalga, kā kaut kas tiek pateikts un uzrakstīts, kuri stundām strīdas par vienu vārdu vai pieturzīmi, kuri lieto vārdnīcas, kuri vārda izvēlē vienlaikus ieliek zināšanas un ļaujas jūtām, ieceļ bērnu nīsto garlaicīgo vecmeitu gramatiku poēzijas princeses godā, bet sarunvalodu, žargonu, rupjības, barbarismus un kancelejiskās klišejas izbauda kā smalkus vīnus un sulīgus cepešus.