katrreizējs
Lietojuma biežums :
katrreizējs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | katrreizējs | katrreizēji |
| Ģen. | katrreizēja | katrreizēju |
| Dat. | katrreizējam | katrreizējiem |
| Akuz. | katrreizēju | katrreizējus |
| Lok. | katrreizējā | katrreizējos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| katrreizēja | katrreizējas |
| katrreizējas | katrreizēju |
| katrreizējai | katrreizējām |
| katrreizēju | katrreizējas |
| katrreizējā | katrreizējās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | katrreizējais | katrreizējie |
| Ģen. | katrreizējā | katrreizējo |
| Dat. | katrreizējam | katrreizējiem |
| Akuz. | katrreizējo | katrreizējos |
| Lok. | katrreizējā | katrreizējos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| katrreizējā | katrreizējās |
| katrreizējās | katrreizējo |
| katrreizējai | katrreizējām |
| katrreizējo | katrreizējās |
| katrreizējā | katrreizējās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī šajā, mūsu ikviena katrreizējās paštaisnās niecības un tehnoloģisko krikumu par smieklīgu padarītajā laikmetā.
- Ar 1803. gada 14. jūlija rezolūciju noteikts, ka: ja tas paliek brīvo arāju kārtā un pierakstās pie muižas, viņam ir atļauts brīvi kārtot savas attiecības ar katrreizējo Pienavas arendatoru par Jaunzemju mājas izmantošanu tādā kārtā, ka ar to netiktu skartas muižas zemnieku intereses.
- 1807. gada 19. jūlijā Kurzemes kamerālvalde ar rakstu Nr. 3626, atsaucoties uz 1803. gada 14. jūlija rezolūciju, ar kuru Neulandam atļauts kārtot savas saistības ar Pienavas muižu un katrreizējo muižas arendatoru tā, lai neskartu pārējo zemnieku intereses, paziņo Pienavas muižai, ka tai jārīkojas saskaņā ar šo rezolūciju.
- Uz iepriekš minētā likuma pamata bija izdoti Noteikumi par ārzemju pilsoņiem un ārzemju juridiskām personām piederošo un zem Latvijas flagas ( karoga) braucošo tirdzniecības kuģu atbildīgiem rīkotājiem ( 1931.g.V.V.66.n.), kas noteica, ka ārzemju pilsoņiem un ārzemju juridiskām personām piederošo jūras tirdzniecības kuģu pārvešana zem Latvijas karoga atļauta tikai ar katrreizēju Finanšu ministrijas atļauju.
- Turklāt katrreizēja šī jautājuma aktualizēšana uzplēš senās rētas, liekot tām asiņot atkal no jauna, un no jauna sašķeļ sabiedrību pāridarītājos un viņu upuros.