kauls
Lietojuma biežums :
kauls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kauls | kauli |
| Ģen. | kaula | kaulu |
| Dat. | kaulam | kauliem |
| Akuz. | kaulu | kaulus |
| Lok. | kaulā | kaulos |
1.Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem).
PiemēriVisu laiku sāp galva, piere, stiprs spiediens deguna kaulā.
Piemēri
- Visu laiku sāp galva, piere, stiprs spiediens deguna kaulā.
- Un miers iezagās manā vēderā un mugurā, un krūtīs, un plecos, un atslēgas kaulā.
- Viņš bija pamatīgi iededzis, platiem vaigu kauliem un biezām lūpām, nēģerim līdzīgs, bet nebija nēģeris.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Holonīmi
skelets1 — Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Priekšmets ↔ Ietver nosaukto: kaulains1 — Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
Stabili vārdu savienojumiAtslēgas kauls. Balts kā kauls. Bļodas kauli.
Stabili vārdu savienojumi
- Atslēgas kauls vārdkoptermins; joma: anatomija — kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu.
- Balts kā kauls frazēma — ļoti balts.
- Bļodas kauli vārdkoptermins; joma: anatomija — kauli, kas veido iegurni.
- Kaula smadzenes vārdkoptermins; joma: bioloģija — audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos.
- Krūšu kauls vārdkoptermins — plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- Spieķa kauls vārdkoptermins — apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
2.Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
PiemēriKas ir suņi, skrien pa ceļu, ne ēd gaļas, ne grauž kaulu!..
Piemēri
- Kas ir suņi, skrien pa ceļu, ne ēd gaļas, ne grauž kaulu!..
- Būs jāiet uz tirgu pēc kāda kaula- Edgaram nepatīk plikas dārzeņu zupas, un Silvija ceļ roku, lai paņemtu no plaukta naudas maku.
- Gaļu vāra 40 minūtes vai līdz tā viegli atdalāma no kaula.
Stabili vārdu savienojumiKaulu milti.
Stabili vārdu savienojumi
- Kaulu milti vārdkoptermins; joma: lopkopība — lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
2.1.Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
PiemēriAudekla tarba ar sērkociņiem, kaula ķemmi un spogulīti.
Piemēri
- Audekla tarba ar sērkociņiem, kaula ķemmi un spogulīti.
- Ežuliņu Made ar kaula adatu un nītīm salāpīja tautas karogu.
Saistītās nozīmesziloņkauls.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
ziloņkauls1 — Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem.
Hiperonīmi
materiāls1 — Tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
3.parasti formā: daudzskaitlis Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
PiemēriTur ir aveņu kauli, biezas lapas visādas, vēl mazliet.
Piemēri
- Tur ir aveņu kauli, biezas lapas visādas, vēl mazliet.
Stabili vārdu savienojumiAtlaist kaulus (arī muguru, locekļus). Atpūtināt kaulus. Atstaipīt (arī atstiept) kaulus.
Stabili vārdu savienojumi
- Atlaist kaulus (arī muguru, locekļus) idioma — atgulties, lai atpūstos.
- Atpūtināt kaulus sarunvaloda, frazēma — sēžot vai guļot atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
- Atstaipīt (arī atstiept) kaulus sarunvaloda, idioma — atpūsties (parasti guļus).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem frazēma — saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī, arī satraukumā, bailēs).
- Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem frazēma — saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem frazēma — saka, ja ļoti salst.
- Būt no cita kaula idioma — būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem; būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
- Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas — būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem; būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Darbs pa kaulam sarunvaloda, frazēma — piemērots darbs.
- Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī pārskrien) pa kauliem (arī pa muguru, miesu) — saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru), arī drebuļi izskrien caur kauliem — saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
- Dzīvība (retāk dvēsele) turas kaulos sarunvaloda, frazeoloģisms — ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku).
- Griezt (arī kost) kaulā — sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Gulēt kaulos idioma — 1. Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.2. Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
- Gurdeni kauli frazēma — saka, ja cilvēks ir noguris.
- Iegulties kaulos idioma — rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
- Iekosties kaulā idioma — kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- Ielocīt kaulus frazēma — ievingrināt locekļus, locītavas.
- Iesēsties kaulos (arī kaulā, līdz kauliem, līdz kaulam) idioma — rasties un spēcīgi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- Iet caur kauliem; griežas caur kauliem idioma — saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
- Izstaipīt kaulus frazēma — izstaipīt locekļus.
- Izstiept kaulus sarunvaloda, idioma — guļus atpūsties.
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) — saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) — saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Kauli (vien) grab vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kauli un āda sarunvaloda, idioma — saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas — saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi.
- Kaulu kambaris sarunvaloda, idioma — ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- Kaulu zāģis žargonisms, idioma — mašīnpistole; ložmetējs.
- Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā — 1. Kaitēt; būt nepatīkami sajūtamam.2. Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
- Lauzt kaulus frazeoloģisms — idioma saka, ja darāmais ir par grūtu, prasa lielu fizisko piepūli un liek mocīties, kaitē veselībai
- Līdz kaulam; līdz kauliem idioma — ļoti, pavisam, pamatīgi (biežāk laikapstākļu iedarbībā); sāpīgi; ļoti dziļi.
- Pa kaulam idioma — pa spēkam.
- Spēks kaulos frazēma — saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
- Vilka (retāk veļa) kauls mugurā sarunvaloda — saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Avoti: LLVV, SLG, TWN
Korpusa piemēri:šeit