kausēt1
Lietojuma biežums :
kausēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
Saistītās nozīmes
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
2.Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
2.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri