klakstināt
Lietojuma biežums :
klakstināt apvidvārds
1.Klakstēt.
2.Lamāt.
3.Ar mēli klakšķināt.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – , kad tā pajautā, es uzreiz it kā atduros pret sienu manī pašā, manā negribēšanā kaut ko paskaidrot, stostīgā angļu valodā putrojoties, vāvuļot, ka " grūti" nav gluži īstais vārds, tas nepavisam neatbilst tam, ko mēs šo triju nedēļu laikā piedzīvojām, " grūti" bija drīzāk pēc tam, kad viss beidzās – kad sākās enerģētiskais bēgums un bija jāizklīst pa mājām, atkal jau ir neviens/nevienam, un uz ielas tu vari, cik uziet, klakstināt salauztas šķiltavas, veltīgi cenzdamies aizpīpēt, no visām pusēm pie tevis vairs pakalpīgi nepastiepsies vismaz desmits roku ar uguntiņām gatavībā ( atceros, cik apjucis biju, kad pirmoreiz tā nenotika: tajās trijās nedēļās jau biju paspējis aizmirst, kā ir būt vientuļam pūlī, un nu bija pagājušas tikai dažas dienas, Hreščatiks bija tas pats, un cilvēki tie paši, tikai tagad viņi tāpat vien steidzās, kur nu kurais, pirmsjaungada rūpju pārņemti, un nevienam nebija daļas gar to, ka nez kādam stulbiķim nepiešķiļas uguns, – un tad uz mirkli kā akls no šī pēkšņi radušamies tukšuma tur, kur vēl pavisam nesen, nu tak tik tikko, verda tik blīvs, sirsnīgi ģimenisks siltums, bet nu ir tukšums, līdzīgs tam, ko tevī izgrauž mīļota cilvēka nāve, es beidzot aptvēru un noticēju, ka viss tik tiešām ir beidzies, –
- Varbūt tikai drusku padomā pirms nākamā manevra, un ja tā tas notiks, pasaule kļūs nedaudz labāka, un es savus desmit tūkstošus rakstu zīmju nebūšu klakstinājis veltīgi.