klamzāt2
klamzāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klamzāju | klamzājam | klamzāju | klamzājām | klamzāšu | klamzāsim |
| 2. pers. | klamzā | klamzājat | klamzāji | klamzājāt | klamzāsi | klamzāsiet, klamzāsit |
| 3. pers. | klamzā | klamzāja | klamzās | |||
Pavēles izteiksme: klamzā (vsk. 2. pers.), klamzājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klamzājot (tag.), klamzāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klamzātu
Vajadzības izteiksme: jāklamzā
Smagnēji, neveikli iet; klumzāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl tikai jautājums, cik dzīvojamo māju rajonus paspēsi sagraut, stūrgalvīgi klamzājot tālāk.
- Vecais vīrs čībās steidzīgi klamzāja man nopakaļ.
- Metrus simt, simt piecdesmit attālāk, neveikli klamzādami, pa sliežu gulšņiem tuvojas divi sarkanarmieši ar šautenēm rokās.
- Un vēl es redzēju, kā viņa rakņājas Mirdziņas tēva skapī, – osta rūtainu šalli, uzvelk dūrē zeķi un skatās uz to pret gaismu, uzstīvē savā stampīgajā pēdā laka kurpi un skaļi klamzā pa istabu.
- Viņš izbauda vārdus, kas apliecina darbību — iet, kustēties, doties, skriet, rāpties, ierasties, lēkt, klīst, vajāt, sekot, steigties, nākt, jāt, traukties, lidot, peldēt, šļūkt, rāpot, līst, klumpačot, klamzāt, defilēt...