klejot
Lietojuma biežums :
klejot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
2.Ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
3.Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
4.parasti formā: trešā persona Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
5.parasti formā: trešā persona Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri