klupināt1
Lietojuma biežums :
klupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
2.apvidvārds Atkārtoti klupt, streipuļot.
3.apvidvārds Auļos jājot censties apturēt zirgu.
Avoti: MLVV, ME
Korpusa piemēri