klust
Lietojuma biežums :
klust 1. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
1.1.Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu).
2.Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri