klēpis
Lietojuma biežums :
klēpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
Stabili vārdu savienojumiKlēpja bērns. Klēpja sunītis; klēpja suns.
1.1.Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
1.3.Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis.
1.4.pārnestā nozīmē Dzīle, dzelme.
1.5.pārnestā nozīmē Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
2.Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
2.1.pārnestā nozīmē Liels (dūmu, dzirksteļu u. tml.) mutulis.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē). Dabas klēpī. Guldīt zemes klēpī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri