knābāties
Lietojuma biežums :
knābāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knābājos | knābājamies | knābājos | knābājāmies | knābāšos | knābāsimies |
| 2. pers. | knābājies | knābājaties | knābājies | knābājāties | knābāsies | knābāsieties, knābāsities |
| 3. pers. | knābājas | knābājās | knābāsies | |||
Pavēles izteiksme: knābājies (vsk. 2. pers.), knābājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knābājoties (tag.), knābāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knābātos
Vajadzības izteiksme: jāknābājas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz, pērnajā ziemā Jēkaupiņš bija gājis tēvam līdzi uz mežu vāveres šaut, un mazā laucītē viņi bija iztramdījuši pāris kraukļu, kas knābājās ap sniegā sabrukušu asiņainu čupu.
- Jokaini gan, domāja Tušs, tu atceries tos pleķus, atgādini sev, ka tie no aitas gaļas, — un uzreiz bilde priekšā kā dzīva: Koļesņikova kortelis Maskavas forštatē, logs uz pagalmu, kur knābājas vistas, uz galda štofs, vīna pudele un čuguna pods ar apaļo dibenu, kuru katrs no savas puses stutē divi ķieģeļi; tur sēž Luka, garās kājas izstiepis, un kā kārtis visiem izmētā nepiedienīgās fotogrāfijas, tur — resnā reņģu tirgotāja, kurai mugurā bezmaz līdz jostasvietai atpogāta pumpaina zīda blūze, pār plecu nokarājas pusatrisusi bize, tur — kapseļu meiča nosvīdušu pieri, krāšņi sasārtusi ar salda, sarkana vīna biķeri rokā...
- Teofīla bija mājās — logs stāvēja puspievērts, visteles knābājās pie paša lieveņa.
- Ja zīlīte pie loga knābājas , tad gaidāms auksts laiks
- Ja kāds putns ieskrien vai knābājas logā , gaidāmi viesi