knaģēt
Lietojuma biežums :
knaģēt apvidvārds
1.Piestiprināt (veļu pie auklas) ar knaģi.
2.Sist.
3.Kraģēt.
Avoti: ĒiV, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr tētis skrūvēja tādu pašu sekciju kā kaimiņiem, bet mamma ar žileti skrāpēja krāsu no logiem un knaģēja ar bogenu atlocītu aizkaru malas pie nevienāda augstuma sienām, mēs, bērni, līdz vakariņām augām uz ielas.
- Lai paaugstinātu uzdevuma grūtības pakāpi, pie auklas var " knaģēt" sīkus priekšmetus.
- Viena bērna uzdevums ir pēc iespējas ātri " knaģēt" tos uz auklas, otra bērna uzdevums ir šos knaģus ņemt nost.
- Jā, šad tad iznesam ārā un vējainās dienās mēdz kaut kas tikt nopūsts zemē, bet knaģēt tur nav īsti paredzēts.
- Kā pareizi piepīpēt mašīnu - pieknaģējam mašīnu, kas jāpiepīpē, pēc tam pieknaģējamies pie mašīnas, no kuras tiks piepīpēts, pie aķa, te gan vēlams knaģēt vispirms plusu [ja pieknaģēs to pēdējo, būs maza dzirkstele], tālākais atkarīgs no tā, cik labi vadi - ja labi, sēžamies mašīnā, kura jāpiepīpē, un šķiļam, ja sūdīgi, tad gan jāšķiļ un jālādē.