1.Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem). 2.apvidvārds Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī. 3.sarunvaloda Deguns. Stabili vārdu savienojumiKā vanaga knābis.
Stabili vārdu savienojumi
4.joma: botānika Knābītis — izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka. Avoti: Augi, LLVV, ME, VeAT, Žrg, KnV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es esmu daudz stilīgāka - man vakar mednieks knābī izšāva caurumu!
- Stārķis ar knābi darbojās tik ilgi, ka man zuda pacietība.
- Apķērīgo putnu " nodod" vien dzeltenais knābis un apaļās acis.
- Putns kopš rīta bija ar knābi klapējis pa viņas jumta logu.
- Pļavu tilbīte ir mitru zālāju putns ar sarkanām kājām un knābi.
