koķetēt | Tēzaurs

koķetēt

Lietojuma biežums :

koķetēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri