kolektīvs1
Lietojuma biežums :
kolektīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
kol. saīsinājums
Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
PiemēriEs bēgu no viņa, un, šķiet, arī viņš mazliet mulsa no pārējā kolektīva.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
Cilme:No latīņu collectivus ‘savākts, sakopots’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit