komūna
Lietojuma biežums :
komūna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
kommūna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojis
Locīšana
1.vēsturisks Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijā 1918.-1930. gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
2.Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
3.Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
4.vēsturisks Feodālismā — pilsētas kopiena.
5.sarunvaloda Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
6.Zviedrijas vietējās pārvaldes vienība, ar savu valdi un tiesībām uzlikt nodokļus.
Stabili vārdu savienojumiParīzes komūna.
Avoti: KV, LLVV, LEV
Korpusa piemēri