konfūzs1
Lietojuma biežums :
konfūzs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konfūzs | konfūzi |
| Ģen. | konfūza | konfūzu |
| Dat. | konfūzam | konfūziem |
| Akuz. | konfūzu | konfūzus |
| Lok. | konfūzā | konfūzos |
Apjukums, samulsums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nē, tas nebija diplomāts, – Berends, vēlāk atstāstot konfūzo ziņu, skurinājās.
- Sūtnis tomēr piezīmē, ka Kolontajas izturēšanās esot bijusi konfūza, neloģiska un pretrunīga, un domā, ka viņai nav bijis no Kremļa noteiktu instrukciju.
- Konfūzs ir dēļ tā, ka leftardi jau pašu fakta konstatāciju - jā ir rases ar saviem specifi8skiem treitiem - uzskata bez maz vai par rasimu kā tādu.
- Es esmu bijis Ceilonā, kā to tagad sauc, Šrilankā, es esmu bijis tajās vietās, kur tēju vāc, un mums tur bija kārtējais amizantais konfūzs.
- Tad vēl daži velobraucēji ir tik neaptēsti, ka tiltu šķērso pret spalvu un pie tilta kājām kur ir aklā zona, arī neskatās panorāmas spogulī un bieži vien tur ir konfūzi, ka divi liekas viens otram virsū.