konfrontēt
Lietojuma biežums :
konfrontēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.joma: jurisprudence Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
2.Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri