konkubināts
Lietojuma biežums :
konkubināts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konkubināts | konkubināti |
| Ģen. | konkubināta | konkubinātu |
| Dat. | konkubinātam | konkubinātiem |
| Akuz. | konkubinātu | konkubinātus |
| Lok. | konkubinātā | konkubinātos |
Vīrieša un sievietes kopdzīve bez oficiālas laulības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maz pa mazam iestāsies stāvoklis, ka laulības pavisam neslēgs, jo konkubināts būs izdevīgāka kopdzīves forma.”
- Vēlajos viduslaikos reti kāda pilsēta nesūdzējās par savu bīskapu, abatu un prelātu slikto vadību, naudas politiku un konkubinātu.
- Bez tam principāta laikā visai plaši izplatījās konkubināts kā kopdzīves forma ( ko gan nevar uzskatīt par laulību, jo to atzina tikai gadījumos, ja kādu iemeslu dēļ nevarēja noslēgt oficiālu laulību).
- Tāds, piemēram, ir arī šis Ulpiāna sniegtais viedoklis: „ Ja atbrīvota sieviete dzīvo konkubinātā ar savu patronu, viņa var pamest to bez [viņa] piekrišanas un dzīvot ar citu vīrieti laulībā vai konkubinātā.”
- Aizliedzot daudzsievību un konkubinātu, līgavu pirkšanu un zagšanu, pieprasot līgavas piekrišanu likumīgām laulībām, veicinot likumīgas sievas un atraitnes tiesību un mantiskā stāvokļa uzlabošanu, kristīgā baznīca būtiski ierobežoja dažkārt visai agresīvas izpausmes pret sievietēm militarizētajā viduslaiku sabiedrībā un īpaši tās augstākajos slāņos.