kontrastēt

Lietojuma biežums :

kontrastēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	kontrastēju	kontrastējam	kontrastēju	kontrastējām	kontrastēšu	kontrastēsim
2. pers.	kontrastē	kontrastējat	kontrastēji	kontrastējāt	kontrastēsi	kontrastēsiet, kontrastēsit
3. pers.	kontrastē	kontrastēja	kontrastēs

1.Radīt kontrastu (1), būt kontrastā (ar ko).

2.parasti formā: trešā persona Radīt kontrastu (2), būt kontrastā (ar ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	kontrastēju	kontrastējam	kontrastēju	kontrastējām	kontrastēšu	kontrastēsim
2. pers.	kontrastē	kontrastējat	kontrastēji	kontrastējāt	kontrastēsi	kontrastēsiet, kontrastēsit
3. pers.	kontrastē		kontrastēja		kontrastēs