kopnosaukums
Lietojuma biežums :
kopnosaukums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kopnosaukums | kopnosaukumi |
| Ģen. | kopnosaukuma | kopnosaukumu |
| Dat. | kopnosaukumam | kopnosaukumiem |
| Akuz. | kopnosaukumu | kopnosaukumus |
| Lok. | kopnosaukumā | kopnosaukumos |
Kopējs, vienojošs nosaukums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Folklorists J. Rozenbergs atzīmēja, ka jau izsenis latvieńiem etnonīms „ krievi” bija sava veida kopnosaukums visām trim austrumslāvu tautām – krieviem, ukraiņiem un baltkrieviem.
- Vāciski runājošajiem mācītājiem uz vidusdialekta izloksnes pamata sākot tulkot reliģiskos tekstus zemniekiem saprotamā valodā, sāka izzust līdz tam striktā kuršu atdalīšana no latviešiem, veidoties literārā valoda un tauta kā tāda ar savu kopnosaukumu.
- 16.—17. gadsimtos, kad zeme bija sadalīta starp lielvarām, kopnosaukuma nebija ( pēc inerces dažkārt lietoja " Livonija"), bet tās dēvēja atsevišķi: Kurzeme un Zemgale ( lat. " Curlandiae et Semigalliae", vāc. "
- Vārds " Letthia" var būt arī atvasināts no daudz senākā kopnosaukuma latgaļu, sēļu un leišu zemēm, kas 1009. gadā parādās kā " Litua" Kvedlinburgas annālēs, bet vēlāk kā " Lettowia" 1253. gada karaļa Mindauga dāvinājuma latīņu tekstā.
- 13. gadsimta sākumā, Indriķa hronikā šai zemei nav viena kopnosaukuma ( nosaukumus hronikas autors devis latīniskā vai lībiskā transkripcijā), un, atkarībā no teritoriju apdzīvojošās sentautas, tā tiek dēvēta par " Letgali" ( letu zeme — " Lettigallia, Lettia, Letthia, Leththia", pieminēta 12 reizes), " Livoniju" ( lībiešu zeme — " Livonia", pieminēta 54 reizes), " Kursu" ( kuršu zeme — " Corsa", pieminēta 4 reizes), Zemgali ( zemgaļu zeme — " Semigalia", pieminēta 7 reizes) vai " Letiju"" ( " Letthia").