korķēt | Tēzaurs

korķēt

Lietojuma biežums :

korķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.parasti kopā ar: "ciet" Aizdarīt (ko) ar korķi.

2.parasti kopā ar: "vaļā" Atdarīt (ko aizkorķētu).

3.žargonisms Vemt.

Stabili vārdu savienojumiKorķis rauj.

Avoti: LLVV, SLG

Korpusa piemēri