kožļāt
Lietojuma biežums :
kožļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kožļāju | kožļājam | kožļāju | kožļājām | kožļāšu | kožļāsim |
| 2. pers. | kožļā | kožļājat | kožļāji | kožļājāt | kožļāsi | kožļāsiet, kožļāsit |
| 3. pers. | kožļā | kožļāja | kožļās | |||
Pavēles izteiksme: kožļā (vsk. 2. pers.), kožļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kožļājot (tag.), kožļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kožļātu
Vajadzības izteiksme: jākožļā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bierns kožļā zobus un viņa žoklis nospriegojas balts.
- Šis garā cilvēka skelets ar bezzobu muti un asiņainajām smaganām izrauj nokaltušu kušķi un lēni kožļā.
- Tas no ietves pacēla kāda, visticamāk, ārzemnieka, izspļautu kožļājamo gumiju, lai iemestu to atkritumu tvertnē.
- Bolis lēnām, rūpīgi kožļā zāli, Jebačiks klusi irgājas vai aizrīdamies, bet Bolis tūļīgi pagriežas atpakaļ, ar ziņkāri noskatās pats uz savu mēslu čupu un noliecies aposta.
- Kad mātītei ir mazuļi, tā kožļājot sagatavo tiem speciālu maisījumu, kas sastāv no džekfrūta ( " Artocarpus heterophyllus"), bilva augļiem ( " Aegle marmelos") un medus.