kraukšķināt

Lietojuma biežums :

kraukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	kraukšķinu	kraukšķinām	kraukšķināju	kraukšķinājām	kraukšķināšu	kraukšķināsim
2. pers.	kraukšķini	kraukšķināt	kraukšķināji	kraukšķinājāt	kraukšķināsi	kraukšķināsiet, kraukšķināsit
3. pers.	kraukšķina	kraukšķināja	kraukšķinās

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.

1.1.Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.

1.2.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	kraukšķinu	kraukšķinām	kraukšķināju	kraukšķinājām	kraukšķināšu	kraukšķināsim
2. pers.	kraukšķini	kraukšķināt	kraukšķināji	kraukšķinājāt	kraukšķināsi	kraukšķināsiet, kraukšķināsit
3. pers.	kraukšķina		kraukšķināja		kraukšķinās