kruķēt | Tēzaurs

kruķēt

Lietojuma biežums :

kruķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti

Locīšana

1.Apvērst, kārtot ar kruķi.

2.apvidvārds Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku).

3.žargonisms Griezt; grozīt.

Avoti: LLVV, ĒiV, SLG

Korpusa piemēri