kruknēt
kruknēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
kruknēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
1.Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt.
2.apvidvārds Tupēt, sēdēt un drebināties aukstumā.
Avoti: LLVV, KnV