kunkuļot
Lietojuma biežums :
kunkuļot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
Saistītās nozīmeskukšot, iet, cibināt.
2.apvidvārds Apmākties ar nelieliem mākoņiem.
Saistītās nozīmessasamākties, uzmākties, apsamākties, apdumt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri