kvancis
kvancis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Mazs šunelis.
2.Suns, kas īsi, aprauti rej; suns, kas mēdz apriet (gājējus).
3.Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
4.Neveikls, tūļīgs cilvēks.
Avoti: LE, ViV, EH