kvaukšķēt
Lietojuma biežums :
kvaukšķēt apvidvārds
Nemitīgi, nepārstājot riet.
Avoti: NeV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā labo piemēru Buldozers vairākkārt norāda Somiju, kas pragmatiski protot paklusēt un " nekvaukšķēt" tur, kur " nevajag".
- Tāpēc viņa bija mierīga, neplosījās, nedarīja muļķības, vakaros rāmi ēda pie viena galda ar viņu, un, kad reiz pēc vakariņām viņš piegāja viņai klāt un, pašķīris matu cirtas, ar pirkstiem pieskārās pērlei, kas karājās viņas ausī, viņa nedrebēja, neraustījās, nešķēla pliķi un, dabiski, nenoturēja šādu pieskārienu par mīlināšanos, jo viņš jau tikai pārbaudīja auskara lielumu, bet pagaidām sieviete varēja to nēsāt pati - līdz pavasarim, līdz tam laikam, kad viņi dosies prom un to visu paķers līdzi, bet pagaidām, kamēr nedara muļķības, varēja priecēt viņam acis, jo, ko tur slēpt, viņam pašam patika sēdēt pie viena galda ar skaisti saposušos sievieti un viņš pat, mēmi par to pateikdamies, nepieļāva, ka viens no viņa kareivjiem apgriež sprandu viņas baltajam šunelim, jo tas līdz aizsmakumam kvaukšķēja uz vīriem, darīdams visus vai trakus, un vienam jau pacietības gandrīz bija aptrūcies, taču - nē, viņš žēlsirdīgi nosprieda, lai tā sapratīgā sieviete patur savu muļķīgo radību, ja jau tā grib, tā būs viņa pateicības zīme, un, lai apliecinātu pateicību, viņš arī posās kādu vakaru viņu apciemot guļamkambarī un pateicībā būt, cik vien iespējams, maigs un izturēties ar cieņu pret šo Annu Katrīnu, kā viņu, šķiet, sauca.
- Kvaukšķi var kvaukšķēt bet lopi no savām silēm neiet nost-tātad pienācis laiks kaušanai.