lūdzējs
Lietojuma biežums :
lūdzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Kāds, kurš lūdz vai lūdzas.
PiemēriJa lūdzējs turpina prasīt vai sāk pārmest un manipulēt, viņš pārkāpj tevis novilktās robežas.
Saistītās nozīmes
Avoti: ME, T
Korpusa piemēri:šeit