labticīgs
Lietojuma biežums :
labticīgs īpašības vārds
Locīšana
labticīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas viegli, parasti naivi un nepamatoti, uzticas kaut kam.
PiemēriŠie labticīgie ļautiņi ticēs man, kaut sagvelzīšu absolūtās muļķības, sadošu visdumjākos padomus, ieteikšu iet visabsurdākos ceļus.
1.1.Tāds, kurā izpaužas ticība labajam.
PiemēriTagad vairs uz makaronu ballīti iet negribas (galvenokārt attāluma dēļ), tāpēc eju atpakaļ uz viesnīcu un jau ap astoņiem-deviņiem noliekos gulēt ar labticīgu apziņu, ka tas man būs ļoti noderīgi rītdien paredzētajam pasākumam, jo atšķirībā no Aivars703, es tomēr gluži bez alus šajā dienā izticis nebiju.
2.Tāds, kas ir pārliecināts par savām tiesībām un iespējām, nezinot par pastāvošiem šķēršļiem.
Piemēri6. pantā ir ierakstīts, ka tiesas ceļā nevar atdot namīpašumus, kuri atbilstoši notariāli apliecinātiem līgumiem pret atlīdzību pārgājuši labticīgu fizisko personu īpašumā.
Stabili vārdu savienojumiLabticīgs ieguvējs. Labticīgs valdītājs.
Avoti: MLVV, JtV, LtV, T
Korpusa piemēri:šeit