laimēt
Lietojuma biežums :
laimēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
laimētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
laimētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
1.1.Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
1.2.Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiLoterijā laimēts.
Avoti: LLVV, ZrvI
Korpusa piemēri