lasāmatmiņa
Lietojuma biežums :
lasāmatmiņa joma: informātika
Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
Stabili vārdu savienojumiElektriski pārprogrammējamā lasāmatmiņa.
Stabili vārdu savienojumi
- Elektriski pārprogrammējamā lasāmatmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — lasāmatmiņa, ko ar elektrisku signālu palīdzību var programmēt un vairākas reizes pārprogrammēt gan datorā gan ārpus tā.
- Ievadizvades pamatsistēmas lasāmatmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — lasāmatmiņa, kurā ierakstītas programmas un instrukcijas personālā datora perifērijas ierīču ievadizvades operāciju veikšanai; BIOS lasāmatmiņa.
- Lasāmatmiņas ciparvideodisks vārdkoptermins; joma: informātika — lasāmatmiņas kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt 4,7 līdz 17 gigabaitiem un kurš nodrošina piekļuves ātrumu 600 kilobitu līdz 1,3 megabitu sekundē.
- Lasāmatmiņas kasetne vārdkoptermins; joma: informātika — konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas.
- Lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai.
- Pārprogrammējamā lasāmatmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību.
- Programmējamā lasāmatmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — pusvadītāja lasāmatmiņa, no kuras datus var tikai lasīt.
- Vairāksesiju lasāmatmiņas kompaktdisks vārdkoptermins; joma: informātika — lasāmatmiņas kompaktdisks, kurā datus var ierakstīt dažādā laikā.
Avoti: ZTV, BiP, D3
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liela daļa programmatūras bieži vien jau no sākuma bija sistēmas lasāmatmiņā.
- Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā.
- Programmatūras daļas draiveri un paplašinājumi tika piegādāti papildierīces lasāmatmiņā, tādējādi ne papildu diski ne jebkāda veida lietotāja iejaukšanās nebija vajadzīga, lai konfigurētu programmatūru.
- Lielākā daļa datoru paši par sevi spēj izpildīt tikai kodu, kas glabājas lasāmatmiņā vai operatīvajā atmiņā, savukārt lielākā daļa mūsdienu operacionālo sistēmu glabājas citos datu nesējos, visbiežāk cietajos diskos.
- Programmējama tikai lasāma atmiņa ( angļu: " programmable read-only memory — PROM") ir lasāmatmiņas atmiņas veids, kurā katra bita iestatīšanai tiek izmantoti drošinātāji, iestatītie biti ir patstāvīgi un tos nevar mainīt.