laureāts
Lietojuma biežums :
laureāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
laureāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
laur. saīsinājums
1.Senajiem grieķiem un romiešiem — sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu.
2.Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
2.1.Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
Avoti: SV19, LLVV, i1
Korpusa piemēri