leģitimēt

Lietojuma biežums :

leģitimēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: jurisprudence

Locīšana

Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri