leimanis
Lietojuma biežums :
leimanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisks
Locīšana
Viduslaikos (piemēram, Livonijā) — ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
Avoti: LLVV, VjV
Korpusa piemēri