liecība
Lietojuma biežums :
liecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.joma: jurisprudence Darbība, process → liecināt1; liecināšana.
1.1.Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
1.2.Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
2.Ziņas, dati.
2.1.Izteikums par kādu faktu.
3.Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
3.1.Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
4.Dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi.
5.vēsturisks; parasti formā: daudzskaitlis Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
Stabili vārdu savienojumiSniegt (arī dot) liecību.
Avoti: LLVV, VIL
Korpusa piemēri