liegt
Lietojuma biežums :
liegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs
Locīšana
1.Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atteikt.
1.1.Noliegt, neatzīt.
1.2.Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
2.Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
2.1.Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
3.novecojis Neļaut precēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri