likmēt | Tēzaurs

likmēt

Lietojuma biežums :

likmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; bieži formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)

Locīšana

Noteikt likmi.

Avoti: LV87

Korpusa piemēri