likvidēt
Lietojuma biežums :
likvidēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
1.1.Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nogalināt, nonāvēt.
2.Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
Stabili vārdu savienojumiDefektu likvidēšana. Likvidēt spēli.
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
Saistītās nozīmesnovērst.
Avoti: LLVV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri