lokums
Lietojuma biežums :
lokums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lokums | lokumi |
| Ģen. | lokuma | lokumu |
| Dat. | lokumam | lokumiem |
| Akuz. | lokumu | lokumus |
| Lok. | lokumā | lokumos |
2.Locītava; vieta ap locītavu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Buka masku izgatavoja, zem palaga piestiprinot līksti ar lokumu uz leju, ko pārklāja ar palagu un pielika ragus un bārdu, bet dzērvi — apgriežot kažoku uz otru pusi un vienā piedurknē iebāžot cirvi ar pietu, kam abās pusēs piesēja karotes, kas izskatījās pēc ausīm un knābi, kuru varēja grozīt.
- Garšīgi saldumi, mans mīļākais ir tāds kā lokuma no burkāniem, ar riekstiem un apkārt kokosriekstu skaidiņas!
- Kalevalā Visuma radīšanai tiek iezīmētas paralēles ar pīles ligzdas iekārtošanu olas dēšanai, kur: „ No tās olas apakšdaļas/ Izšķīlās māte zeme,/ Bet no viņas augšas daļas/ Radās augstais debess lokums;/ Dzeltenuma virsējdaļa/ Vērtās dienas saules gaismā,/ Olas baltums, augšas daļa,/ Izvērtās par mēnesnīcu;/ Bet no olas raibās puses/ Zvaigznes saradās pie debess,/ Un no melnuma, kas čaulā,/ Cēlās gaisā mākoņpulki” ( Kalevala 1964: 10), ko apliecina arī plaša etnogrāfiskā literatūra, kas izgaismo “ neolīta laika mitoloģisko priekšstatu savdabību, uzsverot ūdensputna īpašu nozīmi šajos arhaiskajos mitoloģiskajos priekšstatos.
- Jūs uzvarējāt pašu spītīgo Martu; lai viņam kā lokumos locījās melnās sprogas un acis spīdēdamas atvilkās dobēs.
- Vēla mūža lokumos?