lunka
Lietojuma biežums :
lunka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lunka | lunkas |
| Ģen. | lunkas | lunku |
| Dat. | lunkai | lunkām |
| Akuz. | lunku | lunkas |
| Lok. | lunkā | lunkās |
1.apvidvārds Zvejas osta.
2.apvidvārds Zema pļava, kas pavasaros applūst.
3.apvidvārds Jūras līcis.
Avoti: LLVV, KV, KZ
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudz leksēmu ietver arī papildnozīmi ‘mitrs’: bauga, grebis, gruoda, iegula, iegultne, lanka, lāma, lunka, randa, slēne, s lē ¶nums, strauga, sūklis, velce.
- Hidrogrāfisku objektu līkumu, ieloku apelatīvus vietvārdos parasti attiecina uz sauszemi šajā ielokā, taču nomenklatūras vārda nozīme attiecas tiklab uz objekta ūdens daļu, kā uz teritoriju tai līdzās, tāpēc šajā grupā minami arī dažādi upju, ezeru un jūras ieloku nosaukumi īlanka, ieluoks, i e v e ¶ lka, lunka, lagūna, lincis, līcis, līkums, mare, s e ̹dums, viņģis.
- Vērojamas atšķirības arī leksiskajā aspektā: Kurzemes nomenklatūra šajā grupā ir lielākoties kursismi ( lincis, lunka, u. c.), somugrismi ( ļipa, randa), Vidzemē vēl saglabājušies seni mantoti vārdi ( maula, kukse u. c.); Latgalē izplatīta leksēma šņuore, un ttur re i sastopami salikti nomenklatūras vārdi; tikai Zemgalē sastopams ceļa apelatīvs gaņģis – citviet ar metonīmisku pārnesumu lietota tā otra nozīme ‘skreja dzirnavās’ vai tml., lielākoties Zemgalē sastopams nomenklatūras vārds nuovads, kas nav lietots administratīvi teritoriālas vienības apzīmēšanai, bet izsaka kāda apgabala ( parasti meža) lielumu.
- Divas lunkas līdaciņas un, seku, nāk laikam asarīts.
- Vecā Kamārce no iztekas ( Kamārces) līdz ietekai Packules lunkā