māžeklis

Lietojuma biežums :

māžeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

Locīšana

1.Spoks, māņu tēls.

1.1.Velis.

2.Tas, kas māžojas; āksts, ērms.

Saistītās nozīmesāksts.

3.Cilvēks, kas tic māņiem, burvībām.

Avoti: SiV, ViV

Korpusa piemēri