mācītājs

Lietojuma biežums :

mācītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	mācītājs	mācītāji
Ģen.	mācītāja	mācītāju
Dat.	mācītājam	mācītājiem
Akuz.	mācītāju	mācītājus
Lok.	mācītājā	mācītājos

1.lieto: reti Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.

PiemēriMācītājs atradies. Pašam mēle karas pēc krutkas, vot i viss.

Piemēri

Mācītājs atradies. Pašam mēle karas pēc krutkas, vot i viss.

2.Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.

PiemēriMācītājs sarauca pieri.

Piemēri

Mācītājs sarauca pieri.
Mācītājs steigšus noturējis ceremoniju.
Taču tad mācītājs kāpj kancelē un runā sprediķi.
Mācītājs aptaustīja krustu.

Saistītās nozīmescienīgtēvs, dieva kalps, draudzes gans.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

cienīgtēvs₁ — Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).

dieva kalps₁ — Garīdznieks.

draudzes gans₁ — Mācītājs.

dvēseļu gans₁ — Garīdznieks.

garīgais tēvs₁ — Garīdznieks.

kulta kalpotājs (retāk kalps)₁ — Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.

mācītājcienīgtēvs₁ — Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).

garīdznieks₁ — Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.

baznīckungs₁ — Garīdznieks (parasti katoļu).

Hiperonīmi

amats₂ — Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods.

darbs_2.3 — Tas, kas jāprot un jāveic noteiktas profesijas speciālistam; profesija, arods.

melnsvārcis₁ — Tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs.

nodarbošanās₁ — Profesija, amats (kādam).

profesija₁ — Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.

specialitāte₁ — Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.

Stabili vārdu savienojumiIet pie mācītāja. Mācītāja muiža.

Stabili vārdu savienojumi

Iet pie mācītāja novecojis, idioma — doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
Mācītāja muiža vēsturisks, vārdkoptermins — baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
Mācītāja pagasts vēsturisks, vārdkoptermins — pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
Mācītāja sieciņi vēsturisks, vārdkoptermins — nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
Mācītāja tiesa vēsturisks, vārdkoptermins — nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam).
Mācītāju partija — Latvijas Pirmā partija, kuras organizatoru un piekritēju vidū bija vairāki mācītāji, arī pati partija pēc savas ievirzes ir kristīgi demokrātiska.

Avoti: LLVV, MLVV, TWN

Korpusa piemēri:šeit