māceklis
Lietojuma biežums :
māceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
mācekle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju.
PiemēriVēl tikai seši mēneši, ne vairāk, un viņa mācekļa gadiem bija beigas.
Saistītās nozīmes
1.1.vēsturisks Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
PiemēriKāds Rīgas galdnieku cunftes meistars vērtējis savu mācekļu meistarstiķus.
Saistītās nozīmes
2.pārnestā nozīmē Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
PiemēriPēc atgriešanās Latvijā vecmeistaru māceklis uzgleznoja pašportretu “Florencietis ziemā” (1929, LNMM) – gan nosaukums, gan melnā kamzolī tērptais tēls ar cepurīti galvā pasvītro saikni ar iedvesmotājiem, ko Strunke mēdzis dēvēt “mani mīluļi vecie itālieši”.
Saistītās nozīmes
2.1.Reliģiskās mācības, tās izveidotāja piekritējs, sekotājs.
PiemēriBūt Jēzus māceklim nozīmē būt laipnam pret citiem, labsirdīgam, saprotošam, mīlošam un piedodošam.
Avoti: LLVV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit