mākt1
Lietojuma biežums :
mākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) — par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
Saistītās nozīmes
1.1.Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
2.parasti formā: trešā persona Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) — par stāvokli, apstākļiem.
Saistītās nozīmes
3.Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
4.parasti formā: trešā persona Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem).
Stabili vārdu savienojumiMākt sirdi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri