mānīt
Lietojuma biežums :
mānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
Stabili vārdu savienojumiMānīt (pašam) sevi (ar ko).
1.1.Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
1.2.intransitīvs Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri